Dabīgs dienas antidepresants nervu sistēmas traucējumiem - depresijai, satraukumam, nervozitātei, apjukuma sajūtai, garīgas pārslodzes simptomiem

Simptomi.

Depresijas biežākie simptomi ir pastāvīgi nomākts garastāvoklis, interešu trūkums, vienaldzības sajūta, nespēks, enerģijas izsīkums. Cilvēks, kurš cieš no depresijas, nespēj priecāties par lietām un notikumiem, kas agrāk sagādāja labsajūtu. Parādās nepamatota vainas sajūta. Nākotnes redzējums kļūst drūms un pesimistisks. Depresijas gadījumā ir grūtības koncentrēties un pieņemt lēmumus.
Depresijas simptomi ir arī traucēts miegs, izmainīta apetīte, lēnīgums kustībās un domāšanā, sasprindzinājums, neizskaidrojamas fiziskas sūdzības – galvas vai muguras sāpes. Nopietnākos gadījumos var parādīties domas par pašnāvību. Smagas depresijas gadījumā iespējamas pat halucinācijas un īstenībai neatbilstošas, biedējošas domas

Rekurenti depresīvi traucējumi – depresijas epizodes dzīves laikā atkārtojas vairākkārt.
• Trauksmaina depresija – depresīvu noskaņojumu pavada izteikta trauksme, nemiers un
sasprindzinājums.
• Atipiska depresija – raksturojas ar mainīgu garastāvokli, pastiprinātu miegainību un apetīti.
• Pēcdzemdību depresija – sākas grūtniecības periodā vai gada laikā pēc dzemdībām.
Sākotnēji tā var izpausties kā pēcdzemdību skumjas ar emocionalitāti, raudulību,
aizkaitināmību, traucētu miegu. Pārsvarā pēcdzemdību skumjas izzūd dažu nedēļu laikā, taču
daļai sieviešu šie simptomi ar laiku kļūst intensīvāki un pārvēršas depresijā, kas apgrūtina
rūpes gan par bērnu, gan sevi pašu.
• Maskēta depresija – var izpausties ar fiziskām sūdzībām un izmanītu uzvedību, piemēram,
vielu lietošanu, aizraušanos ar azartspēlēm, pārstrādāšanos.
• Sezonāli garastāvokļa traucējumi – atipiskas depresijas simptomi rudenī un ziemā, kad ir
saīsināts diennakts gaišais periods. Traucējumi biežāk novērojami ziemeļu puslodes valstīs.
• Depresija gados vecākiem cilvēkiem – sociālo lomu maiņa, tuvinieku zaudējumi, sociāla
norobežošanās, fiziskā stāvokļa pasliktināšanās un fiziskas saslimšanas var veicināt depresijas
attīstību. Depresija nav normāla novecošanās pazīme!
• Depresija bērniem – nereti izpaužas kā maskēta depresija ar garastāvokļa svārstībām, vieglu
aizkaitināmību un uzvedības traucējumiem.

Lielāks risks saslimt ar depresiju ir cilvēkiem, kuriem tuvi radinieki cietuši no atkārtotām depresijas epizodēm, tiem, kuri paši dzīves laikā (īpaši bērnībā) piedzīvojuši kādu nopietnu psiholoģisku traumu, kuriem ir noteiktas personības iezīmes – paškritiskums, perfekcionisms, trauksmainība, pazemināts pašvērtējums. Ilgstošs stress un bezdarbs, zemi ienākumi un
alkohola un narkotisko vielu lietošana arī ir saistīta ar augstāku depresijas attīstības risku.
Sievietēm divas reizes biežāk diagnosticē depresiju, iespējams, tādēļ, ka sievietes labprātāk vēršas pēc palīdzības. Depresīvus simptomus var izraisīt arī fiziska slimība un dažu medikamentu lietošana.

Sarunā ar speciālistu tiek noskaidrotas pacienta sūdzības, domas, sajūtas, uzvedības veidi.
Depresijas diagnoze tiek noteikta, ja pacienta sūdzības atbilst noteiktiem Starptautiskās slimību klasifikācijas kritērijiem. Atsevišķos gadījumos sarunas laikā tiek izmantoti īpaši diagnostiskie testi. Lai precizētu depresijas diagnozi un izslēgtu fiziskas saslimšanas iespējamību, ārsts papildus nozīmē izmeklējumus un analīzes.

Depresija nepāriet pati no sevis. Ja ciešat no depresijas simptomiem, vērsieties pie ģimenes ārsta vai psihiatra. Depresiju ārstē ar medikamentiem un/vai psihoterapiju. Depresijas ārstēšanā izmantotie jaunākās paaudzes medikamenti, kuru lietošana saskaņota ciešā sadarbībā ar ārstu, ir efektīvs līdzeklis depresijas uzveikšanai līdz pat pilnīgai izveseļošanās iespējai bez atkarību izraisoša efekta. Atsevišķos gadījumos ārsts psihiatrs var ieteikt
alternatīvas ārstēšanas metodes, piemēram, augu valsts preparātus. Smagākos gadījumos nepieciešama ārstēšanās dienas stacionārā vai slimnīcā.

Gēni – ja Jūsu vecākiem, bērniem, brālim vai māsai ir atkārtotas depresijas epizodes, diemžēl pastāv 20 % risks, ka Jūs varat saslimt ar depresiju.
Dzimums – lai arī pētījumi apliecina, ka sievietēm depresija attīstās divreiz biežāk, arī ļoti daudz vīriešu cieš no šīs slimības, turklāt viņi bieži nevēršas pēc palīdzības.
Vecums – depresija var attīstīties jebkurā vecumā, bet nedaudz augstāks risks ir sievietēm vecumā no 40 līdz 50 gadiem.
Socioekonomiskais stāvoklis – cilvēkiem no zemākām socioekonomiskajām grupām pastāv lielāks depresijas attīstības risks.
Psiholoģiska trauma – depresiju var veicināt psiholoģiskais šoks vai trauma.
Seksuāla izmantošana – cilvēkiem, kuri bērnībā ir tikuši seksuāli izmantoti, ir paaugstināts depresijas attīstības risks.
Laulības šķiršana – cilvēki, kuri cieš no depresijas, visbiežāk ir šķīrušies.
Bezdarbs – nomākti cilvēki, kas cieš no depresijas, bieži ir bezdarbnieki.
Smags zaudējums – ilgstošas sēras var novest pie depresijas.
Slimība – praktiski visas slimības var veicināt depresijas attīstību.
Grūtniecība un dzemdības – depresīvi traucējumi daļai sieviešu attīstās jau grūtniecības laikā, savukārt daļai tie parādās pēc dzemdībām pirmo 12 mēnešu laikā un izpaužas kā problēmas saskarsmē ar bērnu un nespējā parūpēties par sevi.
Psiholoģisks šoks pirms pirmās depresijas epizodes – kad cilvēks ir guvis lielu psiholoģisko traumu, tai var sekot pirmā depresijas epizode, un vēlāk, saskaroties ar mazākiem psiholoģiskiem triecieniem, var būt novērojamas dažādas depresijas epizodes.

Dažādi ārējie un iekšējie psiholoģiskie faktori var paaugstināt Jūsu predispozīciju (noslieci uz depresiju). Bieži vien tie ir ārējie faktori, kas saistīti ar notikumiem Jūsu bērnībā, piemēram, slikts kontakts ar vecākiem vai agrīni zaudēti vecāki viņu nāves vai šķiršanās dēļ, kā arī uzmanības trūkums. Turklāt pieaugušie, kuri cieš no depresijas, desmit reizes labāk nekā veselie cilvēki atceras audzināšanu un atsevišķas spilgtas epizodes.
Starp citiem nozīmīgiem ārējiem faktoriem, kas radušies bērnībā, jāmin fiziska un seksuāla vardarbība, konflikti un nesaskaņas mājās, kā arī kaunināšana no vecāku puses un nesasniedzamu prasību izvirzīšana. Atsevišķi tagadnes notikumi, kā, piemēram, saspīlēta šķiršanās, ilgstošs bezdarbs un vientulība kopā ar pagātnē piedzīvoto var kļūt par depresijas palaidējmehānismu.
Jums ir paaugstināts depresijas attīstības risks, ja Jums piemīt izteikti negatīva domāšana, esat pasīvs un parasti tā vietā, lai risinātu problēmas, bēgat no tām. Depresijas risks ir paaugstināts arī emocionāli nepastāvīgiem un viegli ievainojamiem cilvēkiem ar zemu pašvērtējumu.
Jāpatur prātā, ka cilvēkiem, kas ir pārlieku lieli perfekcionisti vai ir pārņemti ar kādām nereālām idejām, ir augstāka iespēja saslimt ar depresiju.

Tādi psiholoģiskie faktori kā domas, sajūtas un uzvedība var paildzināt depresiju. Proti, kad jūtaties skumīgs, Jūsu atmiņa fokusējas galvenokārt uz negatīvajiem dzīves aspektiem, tādējādi radot sajūtu, ka Jūsu dzīve līdz šim ir bijusi vienkārši bezjēdzīga laika šķiešana.
Tā kā esat nomākts, arī Jūsu uzvedība saskarsmē ar citiem cilvēkiem mainās, un diemžēl šīs izmaiņas var novest pie attiecību pasliktināšanās. Tāpēc tā vietā, lai Jūs atbalstītu un Jums palīdzētu, dažkārt apkārtējie no Jums novēršas un distancējas, tas savukārt var novest pie vēl dziļākas depresijas, radot burvju loku, ko veicina Jūsu negatīvās domas un sajūtas, kā arī negatīvās attiecības ar citiem.

Antidepresanti ir zāles, kas ārstē ilgstošu nomāktību un neizskaidrojamas bailes.
Antidepresanti ārstē ne tikai stresa vai citu apstākļu raisītas depresijas, bet arī panikas lēkmes jeb veģetatīvo distoniju, trauksmi un fobijas. Antidepresantus bieži iesaka kā palīglīdzekli smagu, arī neārstējamu slimību brīžos.
Latvijā gada laikā antidepresantus lietojuši 8% iedzīvotāju ( 152 tūkstoši, TNS 2010. gada dati) . Salīdzinoši biežāk antidepresantus kopumā lieto sievietes, cilvēki, kuri dzīvo vieni, bezdarbnieki un pensionāri, cilvēki, kuriem bieži ir grūtības nomaksāt rēķinus.
Antidepresantu lietošanas biežākie iemesli ES dalībvalstīs ir depresija (51%) un nemiers (47%), savukārt 16% antidepresantus lieto ilgstošu pārdzīvojumu dēļ, bet 8% – lai palielinātu darba efektivitāti. Latvijā situācija ir nedaudz atšķirīga – Latvijas iedzīvotājiem biežākais antidepresantu lietošanas iemesls ir nemiers (63 %), un tikai tad seko depresija (35%).
Viens no antidepresantu trūkumiem ir tas, ka tie var izraisīt nevēlamus blakusefektus.
Piemēram, miegainību vai miega traucējumus, nemieru, galvas reiboņus, galvassāpes, ļoti reti arī svīšanu, halucinācijas, panikas lēkmes. Ļoti nedaudziem cilvēkiem šīs zāles var veicināt vardarbības vai pašnāvības tieksmes.