Galakto-oligosaharīdi: unikāla prebiotika.

GOS tiek ražots, izmantojot govs piena sūkalu frakcijā esošās laktozes fermentu konversiju, izmantojot β-galaktozidāzes.

Krūts piens ir ideāls zīdaiņu uztura avots. Tomēr mātēm, kas nespēj vai nevēlas barot bērnu ar krūti, GOS saturošs preparāts precīzāk imitē krūts piena prebiotikas un atbalsta labo baktēriju augšanu zīdaiņu zarnās. GOS lietošana neaprobežojas tikai ar zīdaiņu uzturu.
GOS var pievienot dažādiem veselību veiconošiem produktiem, lai veicinātu labo baktēriju augšanu visos dzīves posmos.

Galakto-oligosaharīdi (GOS) ir specifiska prebiotiskas galaktozes cukuru forma. Tie ir vieni no vairāk nekā 200 bioloģiski aktīviem cukuriem, kas dabiski atrodami mātes pienā. Tādējādi tie pieder pie cilvēka piena oligosaharīda (HMO) ogļhidrātu grupas. Tās ir sarežģītas struktūras, un tām ir plašs bioloģisko efektu spektrs, kas ir daudz plašāks par zīdaiņu uztura nodrošināšanu.

Prebiotikas: pārtika zarnu mikroflorai.

Prebiotikas ir svarīgas uzturvielas, kas nodrošina labo baktēriju augšanu zarnās. Atšķirībā no probiotikām, prebiotikas nesatur dzīvas baktērijas, bet kalpo, lai uzturētu probiotikas kopā ar jau esošo zarnu floru.

Zarnu mikrofloras  loma

Zarnu mikrofloras lomu cilvēka organismā arvien biežāk uzskata apmēram, kā par kontroles centra lomu. Tāpēc ir ļoti svarīgi saglabāt atbilstošu to daudzveidību un kvalitāti. Šķiedrvielām bagātīgi fermentēti pārtikas produkti atbalsta zarnu funkcionalitāti, un gan probiotikām, gan prebiotikām ir nozīmīgas lomas šajā darbībā.
Prebiotiku fermentācija notiek gremošanas traktā apakšēja daļā.

Prebiotiskās šķiedras cilvēkiem nav sagremojamas, tāpēc tām nav tiešas uzturvērtības. Neizmainītā veidā prebiotiskās šķiedras šķērso kuņģi un tievās zarnas augšējo daļu. Tievās zarnas apakšējā daļā un resnajā zarnā šķiedrastiek  fermentētas ar dažāda veida baktērijām un rauga sugām.

Zarnu mikrofloras citas  f-jas.

Cita starpā zarnu mikroorganismi sintezē vitamīnus, endokannabinoīdus un īso ķēžu taukskābes, piemēram, butirātu, laktātu, acetātu un propionātu. Šīm taukskābēm ir nozīmīgi efekti organismā, un tās ir daļa no visu zīdītāju un zarnu floras sadarbības būtības. Prebiotikas tiek sauktas par šķīstošām šķiedrvielām, bet nešķīstošās šķiedras (pārtikas šķiedras) vislabāk pazīstamas ar zarnu regularitātes veicināšanu.

Ūdeņraža veidošana resnajās zarnās: par to gan vairums nezināja.

Kurkumā esošās aktīvas vielas.

Vispārīgi kurkumas sakneņos detektēti ap 235 dažādiem ķīmiskajiem  savienojumiem. Kā galvenos var minēt glikopolisaharīdus, proteīnus, gaistošās ēteriskās eļļas (turmeronu, atlantonu, zingiberīnu), fenolus, terpenoīdus un alkaloīdus [Li et al., 2011; Nagpal et al., 2013]. Bioloģiski aktīvākās sastāva komponentes ir tieši kurkuminoīdi (kurkumīns, demetoksikurkumīns, bisdemetoksikurkumīns). Vislielākajā koncentrācijā ir izplatīts tieši kurkumīns, sastādot aptuveni 3,14 g/ 100 g maltas kurkumas [Tayyem et al., 2006].

Kurkuma galvenās piemītošās ārstnieciskās īpašības.

Kurkumai piemīt antioksidatīvas, imunitāti stimulējošas, pretiekaisuma, antiseptiskas un protektīvas (nodrošina saistoties ar smagajiem metāliem, piemēram, svinu un kadmiju, tādejādi samazinot vispārējo organisma toksicitāti) īpašības, kā arī tā veicina gastrointestinālā trakta veselību, stimulējot žults sekrēciju un gremošanu, un uzlabo asins cirkulāciju, veicinot imūno šūnu plūsmu un transportu līdz iekaisuma vietai [Akram et al., 2010].

Tradicionālie ārstniecisko augu pētnieki piesaka vairākus Pasifloras ziedu ieguvumus veselībai,  piemēram, kā miega līdzekli, jo īpaši, ja pacienti sūdzas par nemieru un pārtrauktu miegu noguruma dēļ. Un nesenie klīniskie pētījumi, kuros izmanto Pasifloras ziedu ekstraktu, parāda kā ļoti vērtīgu un efektīvu augu trauksmes sajūtas samazināšanai kā papildus komponentu miega uzlabošanā un bezmiega ārstēšanā.

Nepieciešamība pēc C vitamīna

C vitamīns īpaši nepieciešams maziem berniem, diabētiķiem, vecākiem cilvekiem, tiem, kas dzīvo augstas piesarņotības apvidos, ka arī cilvēkiem, kas noslogo savu organismu ar kaitīgām vielām kā cigaretes, alkohols. Vajadzīgs, lai pretotos infekcijas slimībām, lai būtu elastīgi asinsvadi, vesela āda un smaganas. Darbojas kā antioksidants. Samazina holesterīna daudzumu asinīs, veicina redzes uzlabošanos. Stiprina koncentrēšanās spējas, atvieglo stresa stāvokli un mazina alerģiskas reakcijas.

C Vitamīna uzņemšanas veidi.

Ir divi vitamīnu uzņemšanas veidi –

1)  ar uzturu, kad tiek uzņemts dabīgais C vitamīns  vai dabīgais C, kas iegūts ekstrahējot tos no augļiem.

2) sintētiskais C vitamīns tablešu veidā – vienā tabletē parasti koncentrēta lielāka deva C vitamīna, nekā dienā to nepieciešams uzņemt. Kāpēc? Tāpēc, ka mākslīgais C vitamīns organismā pārstrādājas daudz grūtāk un lēnāk nekā dabīgais ( 10-30% biopieejamība).

Sintētiskie C vitamīni noder reizē, kad laika trūkuma dēļ esat aizmirsis atjaunot vajadzīgo augļu un dārzeņu krājumus. Kā arī sintētisko C vitamīna uzņešana ir lētāka.

C vitamīnu populārāko formu apskats.

• Kapsulās  – kaspulas izšķīst cilvēka organismā aptuveni 5-15min laikā, līdz ar to aktīvās vielas var ātrāk uzsūkties un fermenti tās mazāk traumēti.
• Tabletēs ( cietā veidā) – ir ilgāks aktīvās vielas izdalīšanās laiks. Kapsula ir zem liela spiediena sapresēta, tāpēc, lai aktīvās vielas nonāktu asinsritē ir nepieciešams aptuveni 0,5-1h. Tā kā tablete ilgstoši atrodas gastrointestinālā traktā, dažādi fermenti un skābes “saēd” aktīvās vielas. Līdz ar to uzsūksies mazāks daudzums.
• Putojošās tabletes ( šķīstošas ūdenī, parasti iepakojumā 10-20 gab) – jāizšķīdina ūdeni un dzer. Tabletei izšķīstot aktīvās vielas ir vienmērīgi izplatītas pa šķidrumu (ūdeni), iedzer jau nesaistītas aktīvās vielas, tās ātri uzsūcas. Kā mīnusu var minēt, ka aktīvās vielas daļēji paliek uz glāzes sieniņām, tāpēc uzsūcas mazāks daudzums.
• Dražējās ( parasti iepakojumā līdz  200 sūkājamo dražeju) – dražejas darbojas līdzīgi kā sūkājamās tabletes. Kā mīnusu var minēt, ka viņas ir jāuzņem daudz, lai sasniegtu terapeitisko devu, jo viena dražeja parasti satur milzīgu daudzumu cukura un smieklīgi maz aktīvo vielu!

C vitamīns acerolas augļos

Pētījumos pierādīts, ka vitamīna C un ß-karotīnu koncentrācijas svārstās atkarībā no acerolas ķiršu gatavības pakāpes. Nogatavojušos augļos vitamīna C saturs sastāda aptuveni 4,0 g/ 100 g salīdzinājumā ar 2,3 g/ 100 g daļēji nogatavinātajos ķiršos, un ß-karotīni respektīvi 6,1 mg/ 100 g pret 2,5 mg/ 100 g [Cardoso et al., 2011].

Proteīni un flavonoīdi acerolā

Acerolas ķirši satur vēl dažādus proteīnus, flavonoīdus (karbinolu, limonēnu, izoprenilbutirātu, acetofenonu u.c.) [Vendramini et al., 2000], taukus, karbonhidrātus, mikro un makro elementus (dzelzi 0,24 g/ 100 g, kalciju 11,7 g/ 100 g, fosforu 17,7 g/ 100 g u.c.) un vitamīnus (tiamīnu 0,02 mg/ 100 g, riboflavīnu 0,07 mg/ 100g, piridoksīnu 8,7 mg/ 100 g u.c.) [Mezadri et al., 2006].

Beta-glikāni ir dabīgi heterogēni polisaharīdi,

kas sastāv no D-glikozes monomēriem (92-98%) un mannozes (attiecīgi 2-8%) [Janusz et al., 1986], kas savstarpēji ir saistītas ar ß-glikozīdu saitēm. Beta-glikāni ir vieni no strukturālajim šūnu apvalka elementiem, kā arī tie darbojas kā baktēriju enerģētisko molekulu uzkrājēji. Tomēr ne visi beta-glikāni spēj uzlabot imūnsistēmas darbību, imunomodulējošās, pretiekaisuma un antimikrobiālas īpašības ir izteiktas tiem beta-glikāniem, kas iegūti no sēnēm vai rauga, jo tie satur 1,3-ß-saites kombinācijā ar nelielu skaitu 1,6-ß-sānu ķēdēm [Stier et al., 2014].

Beta-glikānu avoti

Tā kā cilvēku organisms nespēj metabolizēt ß-glikozīdu saites, tiek uzskatīts, ka baktērijas zarnu traktā šos savienojumus noārda fermentācijas procesā, respektīvi beta-glikāni saistās ar tripsīna jutīgajiem receptoriem, kas mediē monocītu fagocitozi [Janusz et al., 1986]. Pastāv mijiedarbība starp beta-glikāniem un M-šūnām, kas atrodas tievajās zarnās. M šūnas satur mikrokrokas, ar kuru palīdzību tās satver beta-glikānu molekulas zarnu traktā un transportē tos līdz limfmezgliem, kur tiek aktivizētas imūnās šūnas un imūnsistēma [Stier et al., 2014].

Melnās plūškoka ogas

Melnā plūškoka sula ir dabīgs imunitātes veicināšanša līdzeklis, kas aizsargā no gripas un citiem vīrusiem, un palīdz ātrāk atveseļoties.

1.Plūškoka sulā esošās aktīvās vielas aizsargā no vīrusiem un palīdz ātrāk izveseļoties;

2.Jaunākie pētījumi in vitro* , pierāda, ka koncentrēta plūškoka sula arī  ir efektīva cīņā ar gripas vīrusiem;

3. Sastāvā esošā plūškoka sula iegūta no bioloģiski audzētiem plūškokiem;

4.Piemērots lietošanai pašiem mazākajiem un pieaugušajiem, drošs māmiņām.

*in vitro – pētījumi, kas veikts laboratorijā.

Melnās plūškoka ogas ir bagāti ar bioloģiski aktīvo vielu – antociāniem.

Antociāni ir visspēcīgākie dabā sastopamie antioksidanti,

kas var aizsargāt šūnas no brīvajiem radikāļiem un atbalstītu organisma imūnsistēmu.

Melnā plūškoka ogas satur C un B grupas vitamīnus.Ogu sula ir labs pretmikrobu līdzeklis, tā veic organisma detoksikāciju, palīdz pasargāties no vīrusiem un apkārtējās vides kaitīgajiem faktoriem.

Visi augļi un dārzeņi satur antioksidantus, bet to koncentrācija ir atšķirīga. Antioksidantu daudzumu, kas ir 100 g plūškoka ogās ir 2 x lielāks kā mellenēs un 19x lielāks kā avenēs.

Viena glāze plūškoka ogu satur 106 kalorijas un 26,68 gramus (g) ogļhidrātu. Glāzē ir arī šādi vitamīni un minerālvielas:

870 mg A vitamīna
406 mg kālija
52,2 mg C vitamīna
9 mg folātu
55 mg kalcija
2,32 mg dzelzs

Plūškoks ir  lielisks šķiedrvielu avots, kas satur 10,2 g uztura šķiedrvielu uz vienu glāzi. Tas veido lielu daudzumu ieteicamās dienas devas, kas saskaņā ar Dietoloģijas vadlīnijām  ir 34 g vīriešiem un 28 g sievietēm.

Katru dienu izpildot ieteikumus par šķiedrvielu uzņemšanu, var iegūt šādas priekšrocības:

–  novērstu aizcietējumus
–  uzlabot zarnu funkcijas
–  aizsargāt pret kolorektālo vēzi
– samazināt asinsspiedienu
– aizsargāt pret sirds un asinsvadu slimībām
– sasniegt zemāku holesterīna līmeni asinīs

Holīns spēlē svarīgu lomu daudzos ķermeņa procesos,

tostarp:

Šūnu struktūra: nepieciešams lai veidotu taukvielas, kas nodrošina šūnu membrānu strukturālo integritāti.
Starpšūnu ziņojumi: tā ir iesaistīta tādu savienojumu veidošanā, kas darbojas kā šūnu kurjeri.
Tauku transports un vielmaiņa: tas ir būtiski, lai iegūtu vielas, kas nepieciešamas holesterīna metabolizācijai un tiktu izvadītas no aknām. Neatbilstošs holīna daudzums var izraisīt tauku un holesterīna daudzuma palielināšanos aknās.
DNS sintēze: holīns un citi vitamīni, piemēram, B12 un folāts, palīdz procesos, kas ir svarīgi DNS sintēzei.
Veselīga nervu sistēma: šī barības viela ir nepieciešama, lai izveidotu acetilholīnu, kas ir svarīgs neiromediators. Tas ir iesaistīts atmiņā, muskuļu kustībā, regulē sirdsdarbību un citas pamatfunkcijas.

Holīna daudzums,

ko nepieciešms uzņemt, lai būtu nodrošinātu veselīgumu cilvēkiem, palīdzot viņiem izvairīties no negatīvām sekām, piemēram, aknu bojājumiem.

Holīna devas noteikšana ir sarežģīta, jo tā klātbūtne dažādos pārtikas produktos ir zināma ļoti aptuvena.

Šeit ir ieteicamās holīna  vērtības dažādām vecuma grupām:

0-6 mēneši: 125 mg dienā
7-12 mēneši: 150 mg dienā
1-3 gadi: 200 mg dienā
4-8 gadi: 250 mg dienā
9-13 gadi: 375 mg dienā
14-19 gadi: 400 mg dienā sievietēm un 550 mg dienā vīriešiem
Pieaugušās sievietes: 425 mg dienā
Pieaugušie vīrieši: 550 mg dienā
Zīdīšanas periods: 550 mg dienā
Grūtnieces: 450 mg dienā

Ir svarīgi atzīmēt, ka holīna vajadzības var būt atkarīgas no katra indivīda.

Kanēlis

Garšviela, kas izgatavota no Cinnamomum koku mizas. Kanēlis ir spēcīgs antioksidants, kas darbojas, lai uzlabotu glikozes līmeņa asinīs kontrole, palēninot kuņģa iztukšošanās pēc ēšanas un uzlabojot insulīna jūtību.

Kanēlis, viena no vecākajām pasaulē pazīstamajām garšvielām, iegūta no Cinnamomum ģints dažādu koku sugu iekšējās mizas.

“Īstais” un “neīstais” kanēlis

Ceilonas kanēlis – saukts arī par “īstu kanēli”, tas ir visdārgākais no kanēļu veidiem.

Ķīniešu kanēlis (Cinnamomum cassia jeb Cinnamomum aromaticum), kas nāk no Ķīnas un Dienvidu un Austrumāzijas, tiek plaši izmantots, jo īpaši pārtikā, bet tas satur augstu kumarīna līmeni, kas ir potenciāli kaitīga molekula, atšķirībā no Ceilonas kanēļa (Cinnamomum zeylanicum vai Cinnamomum verum), kas nāk no Šrilankas un Madagaskaras, kurā ir tikai kumarīna pēdas.
Cassia kanēlis: Atrodami lielākajā daļā pārtikas produktu,  kas satur kanēlu, daudz lētāki par Ceilonas kanēli.

Kanēlis

Garšviela, kas izgatavota no Cinnamomum koku mizas. Kanēlis ir spēcīgs antioksidants, kas darbojas, lai uzlabotu glikozes līmeņa asinīs kontrole, palēninot kuņģa iztukšošanās pēc ēšanas un uzlabojot insulīna jūtību.

Kanēlis, viena no vecākajām pasaulē pazīstamajām garšvielām, iegūta no Cinnamomum ģints dažādu koku sugu iekšējās mizas. Ķīniešu kanēlis (Cinnamomum cassia jeb Cinnamomum aromaticum), kas nāk no Ķīnas un Dienvidu un Austrumāzijas, tiek plaši izmantots, jo īpaši pārtikā, bet tas satur augstu kumarīna līmeni, kas ir potenciāli kaitīga molekula, atšķirībā no Ceilonas kanēļa (Cinnamomum zeylanicum vai Cinnamomum verum), kas nāk no Šrilankas un Madagaskaras, kurā ir tikai kumarīna pēdas.

Ceilonas kanēlis – saukts arī par “īstu kanēli”, tas ir visdārgākais no kanēļu veidiem.
Cassia kanēlis: Atrodami lielākajā daļā pārtikas produktu,  kas satur kanēlu, daudz lētāki par Ceilonas kanēli.

Kanēlis ir plaši pētīts, kā tas varētu regulēt glikozes līmeni asinīs.

Kanēlis tiek uzskatīts par alternatīvu cukura diabēta ārstēšanu.
Ceilonas kanēlis stimulē insulīnam līdzīgu aktivitāti. Tas samazina insulīna rezistenci organismā. Saskaņā ar pētījumu, tas palīdz glikozei metabolizēties aknās. Ceilonas kanēlis ir daudzsološa dabas viela pacientiem, kas meklē alternatīvas  sintētisko medikamentu terapijai.

Vairākos klīniskajos pētījumos tika izvērtēta kanēļa  vai kanēļa ekstraktu  hroniska ietekme uz cilvēkiem, kuri cieš no 2. tipa cukura diabēta. Tomēr vairāku metaanalīzes rezultāti joprojām ir pretrunīgi, un daži norāda, ka kanēlis izraisa ievērojamu glikozes līmeņa pazemināšanos tukšā dūšā , kur citā ziņojumā teikts, ka kanēlis neuzlabo 2. tipa cukura diabēta slimnieku glikozes līmeni asinīs, HbA1c vai lipīdu rādītājus