Mārdadzis (Silybum marianum) veicina smadzeņu un aknu veselību, detoksikāciju un vēl sniedz daudz ko citu

No plašā ārstniecības augu klāsta, kas ir piesaistījis cilvēku uzmanību, izteikts violetas nokrāsas zieds ar smailajām lapām ir daudz pētīts un izmantots tā detoksikācijas īpašību dēļ. Stāsts par mārdadzi sākās jau ļoti sen, simtiem un tūkstošiem gadu sen to cilveki jau ir izmantošanu veselibas nolūkos. Saskaņā ar Reičela Robineta,  reģistrēta ārstniecības augu pētnieka un zinātāja, holistiskās veselības praktizētāja un Pharmakon Supernatural dibinātāja, mārdadzis ir izmantots visā Eiropā kopš 13. un 14. gadsimta, lai palīdzētu atbalstīt veselīgu aknu darbību. Tam ir arī plaši izplatīta un jau pat arhaiska vēsture, izmantojot tradicionālajās Indijas (Ājurvēdas) un Ķīnas modalitātēs. Bet vai mārdadža pielietojums joprojām ir aktuāls arī mūsdienās? Jautājums: kā tieši šis ievērojamais augs iekļaujas mūsdienu pasaulē?

Kas ir mārdadzis?

Mārdadzis jeb Silybum marianum ir Asteraceae dzimtas pārstāvis, kurā ietilpst arī saulespuķes un margrietiņas. Šī auga nosaukums cēlies no tā sasmalcināto lapu baltās, pienainās sulas (piena mārdadzis), un tas darbojas kā spēcīgs antioksidants ar raksturīgām pretiekaisuma īpašībām, kas padara to labvēlīgu daudzām dažādām organisma funkcionējošām sistēmām.

Sākot ar spēcīgu, mērķtiecīgu atbalstu veselibai, ko mārdadzis pirmkārt jau sniedz vienmēr tik strādīgajām aknām un beidzot ar spēju stimulēt imūnsistēmu un pat veicināt ādas veselību — mārdadzis sniedz daudz svarīgu ieguvumui, ko var izmantot, lai stiprinātu un pasargātu organismu. Šī botāniskā līdzekļa unikālais spēks ir tās fitoelements silimarīns.

Silimarīns it tas, kura unikālās bioloģiskās īpašības sniedz veselības priekšrocības organismam. Līdz ar to šī auga botāniskā ģints un to sugu kombinācija, Silybum marianum, mārdadža augu ekstrakta forma var tikt praktiski izmantojama, sākot no kapsulām un beidzot mārdadža tēju. Silimarīns dažkārt tiek atdalīts no mārdadža sēklu ekstrakta, lai tā  koncentrēto formu iekļautu produktos vai preparātos, savukārt citkārt tiek izmants viss silimarīnu spektrs. Tā kā tas ir augu izcelsmes līdzeklis, mārdadzis tradicionāli ir apvienots kopā ar citiem augiem, lai izveidotu sarežģītas dabasvielu formulas, kas uzlabo tā aktivitāti un efektivitāti. Silimarīns labi sader ar lakricas sakni, kurkumu un citiem augiem (protams, atkarībā no paredzētā pielietojuma). Lai gan uztura bagātinātājos parasti tiek izmantotas sēklas, mardadža lapas arī var tikt izmantotas, piemēram kā gremošanas rūgtviela,  lai atbalstītu gremošanu, detoksikāciju, izvadīšanu un daudz ko citu. Mārdadža lapas un ziedus var pat izmantot vienkārši uzturā, kas būtu kā dārzenis salātos un vai citos ēdienos. Tagad iedziļināsimies sīkāk par mārdadža priekšrocībām, kāpēc tas varētu būt iekļauts preparātu forma mūsu ikdiena un vai šis ilgstoši izmantotais ārstniecības līdzeklis joprojām sniedz pievienoto vērtību arī mūsdienigai modernai pasaulei.

SATRAUKUMS

Ko mēs saucam par satraukumu?

Satraukums ir situācijas saasinājuma,  nemiera vai nervozitātes sajūta. To parasti izraisa kāda provokācija un bieži vien pavada fiziskas darbības, piemēram, kādas roku īpašas kustības, nervoza staigāšana, vai pārmērīga runāšana.

Satraukumu būtībā ir vieglāk kontrolēt – tas mobilizē mūsu spēkus un gribu rīkoties, mēs varam sevi pārvaldīt. Ikdienas uzdevumu izpilde uzlabojās vai vismaz nepasliktinās. Tiklīdz esam tikuši galā ar uzdevumu, satraucošās domas atkāpjas, neradot nevajadzīgu spriedzi.

Kāds ir satraukuma cēlonis?

Satraukuma sajūta daudzos gadījumos ir pilnīgi normāla cilvēka reakcija – piemēram, kad esat pakļauts stresora (ārējs kairinātājs) ietekmei vai jūtaties slikti, dažādās situācijās ir raksturīgi piedzīvot zināmu satraukumu, nervozitāti. Tā ir sajūta, kad esi saspringts, uzvilkts vai aizkaitināms.

Nervozitātes un satraukuma izraisītāji

Ir daudzi faktori, kas var izraisīt nervozitāti un satraukumu. Pastiprinās laika spiediens, neparedzamu notikumu bieds vai nenoteiktība. Bailes zaudēt darbu, notikumi personīgajā dzīvē, pārmērīga darba slodze vai darbs, kas nav pietiekami izaicinošs.

Kādi ir satraukuma simptomi?

Personai, kas piedzīvo satraukumu, būs virkne iekšējo emociju, piemēram, nemiers, aizkaitinājums, nelīdzsvarotība, emocionāls disbalanss. Tas var izraisīt neracionālu vai pat naidīgu uzvedību. Kad cilvēki kļūst satraukti, viņi var sākt kliegt un draudēt citiem cilvēkiem. Tomēr satraukumu vairums gadījumu tiek mēģināts vērst uz iekšpusi. Ir daudz strīdu, par to, kā ir labāk.

Kad nervozitāte un satraukums var padarīt slimu?

Viena no izplatītākajām un nopietnākajām hroniskas spriedzes, nervozitātes un satraukuma sekām ir izdegšana, kas ir ilgstoša šāda spiediena rezultāts. Pastāvīgā nervozitāte un uztraukums ietekmē visu organismu.

Tikmēr, kamēr satraukums ir labi kontrolējams, tas vairums gadījumu nerada nekādas problēmas. Tā ir ikdienas dabiska reakcija, kas pat ir nepieciešama, bet nelielās devās.

SPRIEDZE

Ar spriedzi ir citādāk.

SPRIEDZE – cilvēks sāk izjust, ka satraukums nepāriet, radot raizes, nemieru vai bailes. Parādās sasprindzinājums, cilvēks ir uzvilkts, simptomi ieilgst visas dienas garumā un nepazūd līdz pat grūtībām iemigt.  Vakaros cilvēks izvairīsies iet gulēt, jo baidīsies, ka neiemigs, no rītiem negribēs celties, jo nejutīsies pa nakti atpūties un spēka pilns ikdienas darbiem. Situācija var atkartoties arī nākamajā un citās dienās.

Sadzīvē spriedzi bieži vien sauc par stresu. Jebkurā gadījumā spriedzei/stresam ir nepieciešams risinājums, un tas izpaužās kā izlaušanās. Te citu iespēju nav, jo tā ir enerģija, kurai kaut kur ir jāpaliek. Tā nevar vienkārši pazust bez pēdām. Jautājums vai mes varēsim to virzīt mums vēlamā virzienā.

Ja satraukums vēl koncentrējas tikai domās, tad spriedze jau sāk pāriet ķermenī. Satraukums ir pārgājis spriedzes fāzē.

Spriedzes fiziskie simptomi:

• muskuļu saspringums vai sāpes, muskuļu savilkums
• paātrināta sirdsdarbība un elpošana
• iekšējs nemiers un sagurums
• galvas sāpes vai reiboņi, sāpes pakrūtē
• elpošanas traucējumi, grūtības elpot, sažņaugts kakls
• samulsums vai nosarkšana
• salšana vai svīšana
• slikta dūša, caureja
• grūtības koncentrēties
• miega traucējumi

Ja jūtat, ka šie fiziskie simptomi atkārtojās vairākas dienas, pat nedēļas pēc kārtas vai kļūst paredzami (piemēram, jau iepriekš zinot, ka sāksies svīšana vai būs samulsums), sāk traucēt, ir laiks rīkoties.

Te vairs nav nozīmes īpaši gaidīt.

Ir svarigi zināt, ka satraukums mudina problēmas atrisināt, bet spriedze apgrūtina to izdarīt, vēl padziļinot problēmu.

SPRIEDZES raksturīgākie psihoemocionālie simptomi, galvenie varētu būt šādi:

– bailes no nenoteiktības, bailes par to, ka kaut kas varētu atgadīties;

– velme vairāk ēst un/ vai smēķēt, vai otrādi – ilgstošs apetītes zudums;

– vainot citus par problēmām;

– nemitīgi gaidīt ļaunāko;

– nespēj atcerēties to brīdi, kad pēdējo reizi juties atslābināts un mierīgs;

– trūkst enerģija un ir izsīkuma sajūta.

KRITĒRIJI, kad var teikt, ka SPRIEDZE kļūst patiesi neveselīga un ir jāmeklē palīdzība:

iepriekšminētie simptomi sāk atkārtoties un traucē ikdienas darbību

Vēl citi spriedzes simptomi:

– vēlme atkārtoti lietot alkoholu, trankvilizatorus, antidepresantus.

– nemitīgas pārdomas par pagātnes vai sagaidāmajiem nākotnes notikumiem;

– domas pastāvīgi klaiņo no viena raižu iemesla uz kādu citu;

– pārdzīvojumi, saglabājot aizvainojumu, vainojot sevi un citus;

– raizes par nākotni, ģimeni, darbu, sevi;

– dažādu negatīvu nākotnes ainu iztēlošanās;

– sapņot nomodā, atkārtojot galva ļoti līdzīgas epizodes;

– kļūt neraksturīgi “trakam” vai nervozam;

– izpaust spriedzi (trauksmi) pret citiem;

– vēlēties būt vienatnē;

– vēlme atlikt tuvāko uzdevumu izpildi un aivietot to ar internetu, soc. tīkliem;

– grūtības atrast tūlītēju risinājumu, atliekot to vairākkārtīgi;

Normāls, jeb parasts ikdienas satraukums neietekmē profesionālo un sociālo dzīvi, ieilgusi, bieži atkārtojoša spriedze to var izdarīt.

PALĪDZĪBAS TOP 3:

1. Aprunāties ar draugiem, ģimeni, uzticamu cilvēku, izzināt problēmu, kopīgi meklēt risinājumu. Sastādīt rīcības plānu.

2. Fiziskas aktivitātes. Runa iet par aktīviem kardio treniņiem, kad smadzenēs sāk izstrādāties “labsajūtas “ hormonus. Cilvēks to sajūt kā nedaudz eiforistisku stāvokli pēc treniņa. Organisms pilnībā atslābinās un nomierinās.

3. Psihologa vai psihoterapeita konsultācijas

Citas iespējas:

4. Apreibinošas vielas. Alkohols nelielās devās var dot pozitīvu efektu īstermiņā. Ja tomēr ir nepieciešamība atkārtot alkohola lietošanu, situācija sāks strauji pasliktināties.

5. Meditācija, joga. Regulāri, katru dienu.

Visos iepriekšminētos punktos obligātā komponente ir pilnvērtīgs miegs. To pat var uzskatīt par palīdzības efektivitātes rādītāju.

JA PALĪDZĪBA NETIEK SAŅEMTA tad,  spriedze ieilgst un notiek  pāreja uz psiholoģisko stresu, kas var būt hronisks. Kā viens no labākajiem dabīgiem līdzekļiem tūlīteja efekta sasniegšanai ir jaunais preparāts Sedanorm Spray. Ilgstošai darbībai var izvēlēties Sedanorm kapsulēto formu.

STRESS

Psiholoģisku un pat fizisku stresu izjūt, kad dzīves sarežģījumi ir pārāk smagi. Tā ir neatbilstība, līdzsvara trūkums starp situācijas prasībām un reālajām spējām. Tā ir dabīga atbildes reakcija situācijā, kad piedzīvo pārāk lielu fizisku vai emocionālu spiedienu. Stress ir ilgtošas iedarbības rezultāts. Daudzu kairinātāju jeb stresoru ietekmē stress pāriet hroniskā fāzē, kad organisms pats vairs nespēj tikt galā ar radušos situāciju.

Spriedze ieved hroniskā stāvoklī, kurā mēs vairs nevaram veiksmigi kontrolēt savas domas un notikumus. Ja laicīgi to nenovērš, spriedze var izraisīt ilgstošu depresiju vai panikas lēkmes, ar kurām cīnīties ir daudz grūtāk.

Hroniska stresa vispārēji simptomi:

• Nogurums
• Aizkaitināmība
• Galvassāpes
• Panikas lēkmes
• Ātra sirdsdarbība
• Muskuļu sasprindzinājums
• Bezmiegs
• Fokusa trūkums
• Samazināta enerģija
• Bezpalīdzības sajūta
• Bieži slimo vai ir grūtības atgūties no vieglām slimībām
• Ķermeņa sāpes un sāpes, kas nav saistītas ar fizisko piepūli
• Trauksmainība
• Slikta dūša
• Kairinātu zarnu sindroms un citas gremošanas problēmas
• Muguras sāpes

Mentāli simptomi:

• Depresija
• Trauksmainība
• Grūtības atslābināties
• Garīgs nogurums vai miglainas apziņas sajūta
• Aizmāršība
• Kļūst viegli uzbudināms vai aizkaitināms
• Emocionāla atsvešinātība
• Pārņemtības vai nekontrolējamības sajūta

Šie simptomi var turpināties un sākt ietekmēt personīgo dzīvi, tostarp negatīvi ietekmēt to, kas mums sagādā prieku.

Var ciest attiecības, kā arī vaļasprieki, intereses, iesaistīšanās sabiedrībā un darba rezultāti. Turklāt var rasties lielākas veselības problēmas, piemēram, hipertensija, locītavu sāpes, augsts holesterīna līmenis un pat sirdslēkme.

Kā viena no hroniska stresa izpausmes formām var būt veģetatīva distonija, kas pēc savas būtības ir simptomu un sindromu kopums. Veģetatīvā distonija jau ar savu nosaukumu parāda, ka izpausmes formas būs ļoti variablas un īpašas katrai skartajai personai.

Biežākie veģetatīvās distonijas simptomi ir:

• grūtības koncentrēties;
• neskaidra galva; reibonis,
• neskaidra apkārt notiekošā uztvere;
• sirds ritma traucējumi, spiedoša sajūta sirds apvidū;
• elpas trūkums, sajūta, ka nepietiek gaisa,  žņaugšanas sajūta kaklā,
• sāpes krūtīs;
• ilgstošs nespēks;
• roku un/vai kāju trīce;
• muskuļu spriedze, krampji;
• asinsspiediena svārstības;
• ķermeņa temperatūras svārstības;
• ilgstošas sūdzības par kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumiem (vēdera pūšanās, caureja, aizcietējumi);
• pastāvīga trauksmes un baiļu sajūta; miega traucējumi;
• karstuma viļņi, pastiprināta svīšana;
• panikas lēkmes, nedrošības izjūta;
• grūtības tikt galā ar ikdienas pienākumiem, plānot savas aktivitātes.

Veģetatīvās distonijas diagnostika

Pamatā veģetatīvās disfunkcijas jeb distonijas diagnostikai ir izslēgšanas metode. Šeit ir svarīgi izslēgt kādu organisku bojājumu vai patoloģiju. Vispirms sāk ar standarta izmeklēšanu, ko veic ģimenes ārsts. Ārstējošam ārstam ir jādomā, vair ir nepieciešama, piemeram, padziļināta izmeklēšana pie kardiologa,  gastroenetrologa vai endokrinologa, kā piemēram.

Meža jev savvaļas melleņu salīdzinājums ar kultivētajam – to uzturvērtība un reālie ieguvumu veselībai.

Meža mellenes aug daudzās vietās pasaulē, un tās ir ļoti garšīgas.

Šīs ogas ir ievērojami mazākas nekā to kultivētās radinieces, un tie ir arī daudz aromātiskāki.

Tiek uzskatīts, ka tās ir arī viena no veselīgākajām ogām.

Šajā rakstā sniegts pārskats par savvaļas mellenēm, to uzturvērtības profils, potenciālie ieguvumi veselībai, kā arī to salīdzinājums ar kultivētajām ogām.

Uzturvērtība skaitļos.

Pirmkārt, meža melleņu barības vielu profils nav īpaši atšķirīgs no kultivētajām ogām.

Tomēr ir būtiskas atšķirības bioaktīvos savienojumos (un šo savienojumu daudzumā), ko sevī satur  savvaļas ogas (1).

Šeit ir norādīts pilns melleņu uzturvērtības spektrs uz 100 gramiem (2).